Melasma

Melasma raksturojas ar ādas krāsas izmaiņām, kas parādās kā tumši, neregulāras formas plankumi ar labi norobežotām malām. Biežāk tiek skarta vaigu augšdaļa, deguns, lūpas, apakšdelmi, kakls un piere. Šie plankumi attīstās lēni un ilgst vairākus gadus. Melasmas provocējošais faktors ir saules iedarbība, tāpēc melasma pasliktinās vasarā un uzlabojas ziemā.

Melasma ir bieži sastopama ādas slimība.

Kurš slimo ar melasmu?

Melasma biežāk ir izplatīta sievietēm, galvenokārt grūtniecēm un tām, kuras lieto pretapaugļošanās medikamentus. No visiem melasmas gadījumiem tikai 10% ir sastopams vīriešiem.

Dažiem cilvēkiem melasma ir biežāk sastopama. To konstatē:

• cilvēkiem ar tumšu ādas krāsu, piemēram, Aziāti, Indieši, Afrikāņi;


• cilvēkiem, kas dzīvo valstīs, kur ir intensīva saules iedarbība;


• cilvēkiem, kuru asins radiniekiem ir bijusi melasma.

Iemesli

Melasmas iemesli nav līdz galam vēl noskaidroti. Tas, iespējams, ir saistīts ar to, ka krāsu veidojošās šūnas (melanocīti) producē pārāk daudz pigmentu (krāsu).

Ir ļoti daudz faktoru, kas veicina melasmu. Tie ietver:

• ja kādam no ģimenes ir bijusi melasma;


• grūtniecība vai lietotas pretapaugļošanās tabletes;


• fototoksiskās zāles (kas padara ādu uzņēmīgāku pret gaismas radītajiem bojājumiem);


• saules iedarbība;

Sievietēm galvenais riska faktors ir hormonu izmaiņas. Grūtniecības laikā melasma (bieži tiek sauksta par hloazmu vai ‘’grūtniecības masku’’) veidojās no paaugstinātā hormonu līmeņa. Vīriešiem nozīmīgs riska faktors ir ilgstoša uzturēšanās saules gaismā, kā arī ja kādam no ģimenes ir bijusi melasma.

Saules iedarbības rezultātā var veidoties melasma, jo ultravioletā gaisma (UV), kas rodas no saules, stimulē melanocītus. Tikai nelielas saules iedarbības rezultātā melasma var atkal atgriezties pēc veiksmīgas izārstēšanas.

Tumšādainiem cilvēkiem ir lielāks risks saslimt ar melasmu, jo viņiem ir vairāk aktīvu melanocītu, nekā baltādainajiem cilvēkiem. Kā rezultātā melanocīti spēj producēt vairāk pigmentu.

Melanocītu skaits palielinās arī tad, ja āda ir kairināta. Tāpēc ādas kopšanas līdzekļi ar kairinošu darbību var pasliktināt melasmu.

Melasma nav saistīta ar kādu cilvēka iekšējā orgāna slimību vai orgānu disfunkciju.

Diagnostika

Melasmu dermatologi diagnosticē, apskatot pacienta ādu. Jūsu dermatologs var paņemt mazu ādas gabaliņu no Jūsu bojātās ādas, lai izslēgtu citu ādas slimību. Šo procedūru sauc par ādas biopsiju.

Ārstēšana

Dažreiz melasma pāriet pati par sevi. Biežāk tas notiek tad, ja veicinošais faktors ir novērsts, kā, piemēram pret apaugļošanās tabletes vai grūtniecība. Dažiem cilvēkiem melasma var būt gadiem ilgi vai pat visu mūžu. Sievietes var ārstēt melasmu arī tad, ja viņas lieto pret apaugļošanās tabletes. Ir dažādas ārstēšanas metodes:

• Ādas balinošie līdzekļi

Tirgū ir sastopami ļoti daudzi ādas balinošie līdzekļi, biežāk sastopamais ir Hydroquione. Ārstēšanas rezultāts parasti ir redzams pēc 5 līdz 7 nedēļām, bet ārstēšanu turpina vēl 3 mēnešus arī pēc melasmas izzušanas.

Dermatologs var izrakstīt arī krēmus kas satur tretinoīdu, kortikosteroīdus vai glikolskābi. Saules aizsargkrēmi ir ļoti svarīgi, lai aizsargātu ādu atrodoties ārā, kā arī ja Jūs atrodaties tuvu ūdenim. Ja Jūs novērojat tumšāku vai iekaisušu ādu pēc balinošajiem līdzekļiem, nekavējoties griezieties pie Jūsu dermatologa.

• Ķīmiskās vielas

Daudzi lokāli lietojamie līdzekļi satur skābes (kā glikolskābe), kas novērš melasmu. Ķīmiskā pilinga procedūras laikā uz ādas tiek uzklāta ķīmiskā viela, kas veicina mirušo ādas šūnu nolobīšanos. Stiprākie ķīmiskie pīlingi iedarbojas dziļākos ādas slāņos, tāpēc to rezultāts ir labāks salīdzinājumā ar lokālajiem krēmiem. Tomēr stiprie pīlnigi var ierosināt ādas dedzināšanu, rētošanos vai pat pasliktināt ādas krāsu.

• Mikrodermobrāzija

Mikrodermobrazija ir ādas atjaunošanas metode. Tās laikā tiek lietots ass, bet ļoti smalks kristāls, lai pulētu (slīpētu) dziļos ādas sāņus. Procedūras laikā lieto vakumam līdzīgu aparātu, kurš noslīpē bojātos ādas rajonus. Speciālistiem jābūt zinošiem, jo var būt arī komplikācijas, ja veic pārāk agresīvu abrāziju.

 

• Lāzer rejuvinācija

Lāzer terapija parasti tiek pielietota, ja citas metodes nav devušas rezultātu. Dažkārt tiek pielietoti pat vairāki lāzeru veidi, lai ārstētu melasmu – viens no tiem bojā melanocītus, bet otrs noņemt atstāto pigmentu. Var pielietot arī fotodinamisko terapiju. Jums ir jākonsultējas ar dermatologu vai tieši Jūsu ādai ir piemērota rejuvinācija.

• Uzturošā terapija

Lai gan ārstēšanas metodes ir efektīvas, tā ne vienmēr spēj izārstēt melasmu. Ādas pigmentācija var uzreiz nepazust. Tas ir atkarīgs no tā, cik daudz pigmenta uz Jūsu ādas ir un cik jūtīga ir Jūsu āda, Jums var būt nepieciešama vairāk par 1 metodi, lai izārstētu melasmu. Var paiet vairāki mēneši līdz Jūs pamanīsiet rezultātu. Runājot ar pacientiem Jūs noteikti dzirdēsiet, ka katram ir palīdzējušas dažādam metodes.

Arī pēc melasmas izārstēšanas Jums vajadzēs lietot uzturošos līdzekļus, lai tā neatgrieztos.

Komplikācijas var rasties tad, ja izvēlētā procedūra nav piemērota Jūsu ādas tipam, vai to veic neklasificēts dermatologs.

• Saules aizsarglīdzekļi

Jūsu dermatologs papildus nozīmētajiem medikamentiem rekomendēs lietot arī saules aizsargkrēmus. Tas ir ļoti svarīgi, jo UV stari tiek cauri mākoņiem un nokļūst uz Jūsu ādas.

Kad Jūs izvēlieties saules aizsargkrēmu, tad Jums ir jāpievērš uzmanība, lai tiem būtu plaša spektra aizsardzība (pret UVA un UVB stariem), kā arī SPF (saules aizsarg faktors) vismaz 30 vai augstāks. Saules aizsargkrēmu sastāvā var būt arī cinka vai titāna oksīdi, kas bloķē saules staru kaitīgo iedarbību uz ādas.

Kad melasma ir izārstēta Jums tāpat katru dienu, ir jālieto saules aizsargkrēmi, lai tā neatgrieztos.

Ārstējot melasmu ir svarīgi atcerēties, ka nedrīkst lietot līdzekļus, kas kairina ādu, pat kosmētika (sejas tīrītāji, krēmi, dekoratīvā kosmētika) var pasliktināt melasmu.

Dermatologa un pacienta veiksmīgas sadarbības rezultāts parasti veicina arī ātrāku melasmas izārstēšanu.