Melnā henna var izraisīt smagas alerģiskas reakcijas un būt bīstama dzīvībai

Dr. Evita Jakušonoka

Henna tiek izmantota īslaicīgo tetovējumu veikšanā. Lai iegūtu melno toni un pagarinātu tetovējuma noturību, dabiskajai hennai bieži vien tiek pievienotas sintētiskass krāsvielas. Melnās krāsas iegūšanai, hennas pastai pievieno karmīnsarkano, toluoldiamīnu, sudraba nitrātu, hromu vai parafenilēndiamīnu (PPD). Viss kaitīgākā viela hennas pastā ir tieši parafenilēndiamīns, kuru nedrīkst pievienot ne hennā, ne citos kosmētikas līdzekļos.

Daudzie pievienojumi hennai ir cēlonis alerģiskām ādas reakcijām, hroniskiem iekaisumam vai vēlīnām alerģiskām reakcijām. Visbiežāk simptomi parādās 2-12 dienas pēc hennas zīmējuma uzgleznošanas. Alerģija sākumā parasti ir kā nieze, apsārtums, pūšļi, čūlas, kas turpmāk var izpausties kā paliekoša ādas depigmentācija un rētas. Turpmāk cilvēks var kļūt pastāvīgi jutīgs uz šīm vielām un var attīstīties kontakta dermatīts. Ādas iekaisums var izpausties tikai zīmējuma robežās,  apkārtējos audos vai izplatīties pa visu organismu, kā arī atstāt paliekošas sekas cilvēka organismā uz visu mūžu.

Alerģisko reakciju skaits pēdējo gadu laikā strauji pieaug. Hennas tetovējumus bīstami ir taisīt Ēģiptē, Turcijā, Bulgārijā, kā arī citās dienvidu valstīs, kur ļoti bieži izmanto parafenilēndiamīnu hennas krāsās, kas var pat radīt ķīmiskos apdegumus.

Dabīgās hennas pastas krāsa ir zaļgani brūna vai tumši brūni zaļa. Ja pastas krāsa ir citos toņos, īpaši tumšos, tas rada pamatotas aizdomas, ka pakalpojuma sniedzējs neizmanto dabīgās hennas pastu. Ja ir šādas aizdomas, tetovētājam ir jāpajautā informācija par hennas pastas izcelsmi un tās saturu.  Īsta henna, kuru var droši lietot, ir oranžā krāsā ar sarkanu vai brūnu nokrāsu.