Seborejiskais dermatīts pieaugušajiem

Dr. Gunita Žukovska

Seborejiskais dermatīts ir bieži sastopama hroniska, recidivējoša ādas slimība, ar paasinājumiem rudens periodā. Lai arī tā nav dzīvību apdraudoša vai lipīga ādas slimība, kā arī komplikācijas ir reti sastopamas, tā ievērojami ietekmē pacienta dzīves kvalitāti un emocionālo labsajūtu. Seborejiskais dermatīts biežāk raksturīgs vīriešiem, nevis sievietēm, turklāt visās vecuma grupās, tomēr īpaši 40 - 50 gadu vecumā.

Malessezia, kas ir rauga tipa sēnīte, tiek uzskatīta par galveno seborejiskā dermatīta izraisītājfaktoru, kas kombinācijā ar imunoloģiskiem traucējumiem, pastiprinātu tauku dziedzeru aktivitāti un paša cilvēku uzņēmību, ir šī ādas iekaisuma pamatā. Turklāt Malessezia ir mikroorganisms, kuru var atrast normālā ādas mikroflorā lielākajai daļai cilvēku.

Simptomi
Iekaisuma atbilde ir tā, kas rada ādas zvīņošanos, niezi un citus simptomus. Apsārtums un ādas lobīšanās parasti ir ķermeņa vietās, kur ir lielāks tauku dziedzeru blīvums – uz sejas (rievās ap degunu, apkārt mutei, uz pieres, uzacu zonā), apvidū aiz ausīm un ārējā auss ejā, kā arī galvas matainā daļā, dažkārt arī citviet – krūšu kurvja priekšējā virsmā, uz muguras starp lāpstiņām. Raksturīgi sārti ādas laukumi, kurus klāj dzeltenīgas taukainas zvīņas. Reizēm mēdz būt nieze. Vairumā gadījumu seborejiskais dermatīts izpaužas kā sīka ādas lobīšanās galvas matainā daļā vai kā neliels apsārtums deguna un mutes kroku apvidū, iespējams ar nelielu dedzināšanas sajūtu. Dermatīta paasinājumi mijas ar remisijas periodiem. Uzliesmojumu aktivitāte ir saistīta ar dažādiem faktoriem, piemēram, stresu, hormonālām izmaiņām (paaugstinātu androgēnu līmeni) vai kādu citu blakus slimību. Ādas kairinātāji, kā, piemēram, dažādi mazgāšanas līdzekļi, ziepes var pasliktināt slimības norisi. Šim dermatīta veidam novēro sezonalitāti, kad ir zems mitruma līmenis un zema temperatūra, raksturīgi simptomu paasinājumi. Savukārt vasarā vērojams uzlabojums.

Ārstēšana
Ārstēšanas pamatā ir simptomu un pazīmju mazināšana (sevišķi ādas lobīšanās) un kontrole. Diemžēl, pārtraucot to, simptomi parasti atgriežas. Ārstēšana parasti ir ilgstoša, lai gan dažkārt ir iespējams to īslaicīgi pārtraukt. Terapijas izvēle ir atkarīga no tā, kura ķermeņa daļa ir skarta un cik lielā mērā.

Galvas matainajai daļai izmanto ārstnieciskos pretblaugznu šampūnus, kuru sastāvā ir tādas aktīvās vielas kā cinka piritions, ketokonazols, piroktona olamīns vai selēna sulfīds. Tiklīdz galvas āda ir tīra no blaugznām un zvīņām, pretsēnīšu šampūns jālieto vienreiz nedēļā, lai novērstu atkārtotu sūdzību parādīšanos. Šie šampūni padara matus sausus, tādēļ tos iesaka iemasēt tieši galvas ādā un pārējos matus, ja vien tas ir iespējams, mazgāt ar parastu šampūnu un pēc tā lietot kondicionieri. Ja četru līdz sešu nedēļu laikā nav vērojams uzlabojums, var izmēģināt kādu citu. Šie šampūni ir pieejami plašā izvēlē no dažādiem ražotājiem, tādēļ atliek tikai atrast sev piemērotāko.
Uz citām ķermeņa daļām efektīvi palīdz lokāli lietojami pretsēnīšu līdzekļi, taču reizēm īslaicīgi tiek nozīmēti viegli glikokortikoīdus saturoši līdzekļi, lai mazinātu iekaisuma aktivitāti un pretsēnīšu medikamenti iekšķīgai lietošanai.

Būtiski uzsvērt, ka šī ir hroniska slimība, kuras gadījumā simptomu mazināšanās mijas ar atkārtotu stāvokļa pasliktināšanos. Tādēļ veiksmīgas ārstēšanas pamatā ir balanss starp atbilstošu higiēnu un ārstniecisku līdzekļu lietošanu ilgtermiņā.