Atgādinājums par STS

Dr. Agnese Portnaja

Ko tad īsti nozīmē šie 3 noslēpumainie burti? STS jeb seksuāli transmisīvās slimības ir slimību grupa, kuras mēs varam iegūt un nodot viens otram dzimumkontaktu ceļā - orāla, vagināla, anāla seksa laikā, ja partneris ir inficējies. Bet, dažām no tām (piemēram, herpes infekcija, cilvēka papilomatozais vīruss) pietiek, ja partneriem ir bijis ciešs ādas kontakts, lai tās izplatītos. Pie STS pieder hlamīdijas, gonoreja, sifiliss, cilvēka papilomatozais vīruss (HPV), HIV, u.c.

Inficēties ar STS var ikviens, kurš ir seksuāli aktīvs. ~ 2/3 no inficētajiem ir jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Ir vairāki iemesli, kāpēc tieši jaunieši atrodas īpašā riska grupā, piemēram, trūkst informācija par STS (kā izvairīties, kur un kā izmeklēties), dažādu sabiedrības aizspriedumu dēļ ir barjera atklāti runāt par STS ar partneri, medicīnas personālu, daļai jauniešu ir vairāk nekā viens dzimumpartneris.

Svarīgi zināt, ka vienīgais drošais veids, kā var izvairīties no inficēšanās ar STS, ir jebkādu dzimumkontaktu (orālais, vaginālais, anālais, “nepabeigtais” dzimumakts, ciešs ādas kontakts) neesamība. Prezervatīvu lietošana samazina risku inficēties ar STS, kā arī pasargā no nevēlamas grūtniecības.

Pirms seksuālu kontaktu uzsākšanas, kā arī mainot dzimumpartnerus, jāpārliecinās par savu un sava partnera/es veselības stāvokli, jo liela daļa šo infekcijas slimību var noritēt bez subjektīvām sūdzībām. Daļa no šīm slimībām nav pilnībā izārstējamas (piemēram, herpes infekcija), ar tām cilvēks dzīvo visu mūžu, tāpēc jo būtiskāk par savu veselības stāvokli informēt potenciālo dzimumpartneri.

Savukārt, uroģenitālā hlamidioze, kuru izraisa hlamīdijas ir ārstējama saslimšana. Šī slimība bieži norit bez simptomiem. Ja netiek ārstēta, var novest pie nopietnām sekām - sievietēm iegurņa iekaisuma slimības, ārpusdzemdes grūtniecībām, neauglības; vīriešiem - urīnizvadkanāla, prostatas, sēklinieku hroniska iekaisuma, arī neauglības. Īpaši meitenēm un jaunām sievietēm, kuras ir seksuāli aktīvas, pat ja ir tikai viens dzimumpartneris, svarīgi veikt pārbaudes uz hlamīdijām vismaz reizi gadā. Ja ir aizdomas vai pozitīvs analīžu rezultāts, noteikti ir jāizmeklējas un jāārstējas abiem partneriem, lai izvairītos no atkārtotas inficēšanās. Tāpat svarīgi ir informēt savus iepriekšējos partnerus, lai tie veic attiecīgās pārbaudes. Diemžēl vienreiz pārslimota, šī slimība nepasargā no inficēšanās atkārtoti. Kā arī būtiski ir saprast, ka nedrīkst nodarboties ar pašārstēšanos vai izmantot citai personai izrakstītus medikamentus.

Herpes genitalis is STS, kuru izraisa Herpes simplex vīruss (HSV1 un HSV2), ar kuru mēs varam inficēties ne tikai dzimumkontakta ceļā, bet arī esot ciešā ādas kontaktā. Vienu reizi inficējoties ar šo vīrusu, tas mūsu organismā paliek uz visiem laikiem, tātad pilnībā atbrīvoties no tā nav iespējams. Samērā bieži inficēšanās ar herpes vīrusu notiek orālā seksa laikā. Inficēties sabiedriskās vietās (tualetē, ģērbtuvē, pirtī, u.c.) ar herpes genitalis nav iespējams, tas ir mīts. Herpes genitalis raksturīgi sīki pūslīši, kas ātri plīst, veidojot sāpīgas čūliņas, vēlāk krevelītes uz ādas un gļotādām dzimumorgānu rajonā, ap anālo atveri, uz lūpām, mutes dobumā. Īpaša piesardzība jāievēro grūtniecēm, jo herpes genitalis var nodot zīdainim dzemdību laikā. Herpes genitalis nēsātājs infekciju var nodot uzliesmojuma laikā, kā arī pāris dienas pēc čūliņu sadzīšanas. Tāpēc lai pasargātu savu partneri, obligāti jālieto prezervatīvs, kā arī jāizvairās no dzimumkontaktiem uzliesmojumu laikā un vēl pāris dienas pēc.

Cilvēka papilomatozais vīruss (HPV) ir visizplatītākā STS infekcija. Šim vīrusam ir ļoti dažādi tipi, kas var izraisīt dzimumorgānu kārpas, kā arī vēzi (atsevišķi šī vīrusa tipi). Ar dzimumrogānu (ģenitālām) kārpām parasti inficējas dzimumkontaktu ceļā, bet pastāv arī citi inficēšanās veidi (māte bērnam dzemdību laikā, ādas kontakta ceļā). Problēma, ka HPV pazīmes var parādīties pēc vairākiem gadiem, bet tajā pat laikā infekciju partnerim var nodot, kad nekādu pazīmju vēl nav. Kā rezultātā bieži partneri nemaz nezina, kurš, kuru un kad ir inficējis. Lai izvairītos no šīs saslimšanas, ir pieejama vakcinācija pret HPV atsevišķiem tipiem. Pasaulē ir pieejamas 3 veidu vakcīnas - pret 2, 4 un 9 HPV tipiem.  Jo vairāk tipu ietver, jo plašāka aizsardzība. Latvijā kopš 2010.g. uzsākta valsts apmaksāta vakcinācija pret HPV infekciju, kas var izraisīt dzemdes kakla vēzi (vakcinē meitenes 12 gadu vecumā). Būtiski ir agrīni uzsākt šo vakcināciju, pirms seksuālu kontaktu uzsākšanas, ~ 12 gadu vecumā, ieteicams vakcinēt gan zēnus, gan meitenes. Zēniem gan šī vakcinācija ir pa maksu.

Gonoreja ir STS, ar kuru slimo gan vīrieši, gan sievietes, ar kuru inficējas dzimumkontaktu ceļā, retos gadījumos caur sadzīves priekšmetiem, ja netiek ievērota higiēna. Tā ir veiksmīgi ārstējama, izmantojot antibakteriālo terapiju. Pēdējos gados arvien biežāk novēro pret medikamentiem rezistentu gonorejas celmu (slimības formu) izplatīšanos.  Tāpēc ļoti svarīgi ir precīzi ievērot visus ārsta norādījumus par medikamentu lietošanu, nedot citām personām savus medikamentus, kā arī 3 mēnešus pēc medikamentu lietošanas, obligāti ir jāveic atkārtotas pārbaudes.

Sifiliss ir ļoti sen zināma un ārstējama STS, ja vien tiek laicīgi uzsākta ārstēšana un tiek ievēroti ārsta norādījumi. Šai slimībai izšķir vairākas stadijas (primārs, sekundārs, latents un terciārs), kurām ir katrai raksturīgas savas pazīmes. Primārajam sifilisam raksturīgas čūlas (šankrs) uz ādas vai gļotādas parasti dzimumorgānu rajonā, ap anālo atveri, mutes rajonā, kuras ir norobežotas, apaļām malām, nesāpīgas. Šajā stadijā  inficēšanās notiek caur šankru.  Sekundārā sifilisa laikā parādās raksturīgi izsitumi uz ādas, var būt palielināti limfmezgli, drudzim līdzīgi simptomi, var izkrist mati, dzimumorgānu rajonā var būt kārpām līdzīgi veidojumi. Diemžēl primārā un sekundārā sifilisa pazīmes var būt arī vāji izteiktas un var tikt nepamanītas, kā arī neārstējot tās pāriet. Bet sifiliss nekur nepazūd. Tas pāriet latentā stadijā, kura var noritēt gadiem ilgi (10 - 30 gadi) un nebūt nekādi simptomi. Un tad pāriet terciārā stadijā, kad tiek neatgriezeniski bojāti iekšējie orgāni - sirds, smadzenes, nervu sistēma, kas noved pie invaliditātes vai pat nāves.  Ļoti bīstams sifiliss ir grūtniecības laikā, auglim var būt dažādas patoloģijas, bērns piedzimst ar iedzimto sifilisu, kad nekavējoties jāuzsāk atbilstoša ārstēšana, tāpēc visas grūtnieces tiek pārbaudītas uz sifilisu.

Svarīgi atcerēties, ka prezervatīva lietošana samazina risku inficēties ar STS, bet nepasargā pilnībā no tām. Alkohola un citu apreibinošo vielu lietošana nepalīdz izvairīties no STS.  Monogāmas attiecības samazina risku inficēties ar STS, savukārt bieža partneru maiņa palielina risku saslimt. Ja ir bijis dzimumkontakts ar nepazīstamu dzimumpartneri, noteikti nepieciešams izmeklēties uz STS.