Atopiskais dermatīts

Atopiskais dermatīts (AD) ir ādas un visa organisma slimība. Pirmās pazīmes ir sausi vai sarkani plankumi, ādas nieze. Ādas kasīšana bojā ādas virsmu un pasliktina izsitumus.

Reizēm atopisko dermatītu dēvē par ekzēmu. Tas sākas parasti bērnībā – jaundzimušajiem un maziem bērniem vai pirms 5 gadu vecuma. Atopiskais dermatīts reti parādās pieaugušo vecumā.

Ekzēma var parādīties un pazust to negaidot. Ārstēšanas plāns var samazināt uzliesmojumu biežumu un diskomfortu.

Kas izraisa ekzēmu?

Nav zināms droši, kas tieši. Tas tiek pētīts visā pasaulē. Tā nav lipīga saslimšana, tātad bērns ar to nevar inficēties no cita bērna. Biežāk sastopama, ja ģimenē kādam jau ir atopiskais dermatīts, alerģiskās iesnas vai bronhiālā astma. Līdz ar to skaidri zināms, ka gēniem ir nozīme. Kā arī ir nozīme – dzīvošana pilsētā un sausā vai aukstā klimatā.

Kā var noteikt, ka bērnam ir atopiskais dermatīts?

Uz ādas var novērot sausumu, zvīņošanos vai sarkanus plankumus. Bērnībā biežāk parādās uz galvas matainās daļas, pieres un it īpaši uz vaigiem. AD ir niezošs, īpaši pie paasinājumiem, līdz ar to bērnu var redzēt berzējoties gar gultas malām vai paklāju, lai atvieglotu niezi.

Ja AD sākas starp 2 gadu vecumu un pubertāti, parasti izpaužas ar sausumu, lobīšanos elkoņu un paceles bedres ādas ielokos (t.i. elkoņiem priekšējā virsmā un pacelēs mugurējā virsmā). Citas raksturīgas vietas ir kakls, plaukstas, potītes un pāreja no dibena uz kājām. Tie ir niezoši. Āda izskatās iekaisusi – sārta, tūskaina, ar plaisām, krevelēm un sakasījumiem. Bojājumi var plīst, izdalās caurspīdīgs šķidrums un veidojās kreveles. Infekcijas var attīstīties, ja baktērijas ieiet vaļējā brūcē. Dažiem cilvēkiem svīšana var radīt paasinājumus.

Ja Jums liekas, kas Jūsu bērnam ir AD, Jums vajag konsultēties ar dermatologu, lai izslēgtu citas saslimšanas, kas var būt līdzīgas.

Kā diagnosticē atopisko dermatītu?

Dermatologs var noteikt diagnozi veicot ādas apskati, jautājot dažus jautājumus – kad parādījās sausa āda, nieze, vai kādam no radiniekiem nav ekzēmas, astmas, drudža. Tas bieži ir nepieciešams diagnozes uzstādīšanai.

Ja ir nepieciešamas ādas alerģiskas proves – dermatologs Jums to pateiks.

Cik ilgi bērnam var būt atopiskais dermatīts?

Daudziem bērniem, AD pazūd līdz ar gadiem, dažiem 2 gadu vecumā vairs nav nekādu pazīmju. Lai gan pusei pacientu, AD var saglabāties līdz ar vecumu un pieaugušajiem izpausties vieglā formā.

Nevar zināt vai ekzēma pazudīs vai paliks dzīves garumā. Agrīna diagnostika un ārstēšana var palīdzēt novērst ekzēmas pasliktināšanos. Jo izteiktāka ekzēma paliek, jo grūtāk to ārstēt.

Kā ārstē atopisko dermatītu?

Dermatologs izveido ārstēšanas plānu, atkarībā no bojājuma. Lielākoties ārstēšana sastāv no:

• Ādas kopšanas


• Medikamentiem


• Izvairīšanās no paasinājumiem

Ir svarīgi ievērot Jūsu dermatologa nozīmēto ārstēšanas plānu. Bieži cilvēki cenšas nodarboties ar pašārstēšanu, izvaroties no domājamiem izsaucējiem. Patiesībā nav vienīgā izsaucēja. Veiksmīga stāvokļa saglabāšana ir pieturēšanās pie nozīmētā ārstēšanas plāna.

Kādas terapijas tiek izmantotas?

Daudzas terapijas var palīdzēt kontrolēt AD.

• Mitrinošie vai emolienti

Šie produkti samazina ādas sausumu un zvīņošanos, līdz ar to rada ādai komfortu. Aplicējot pēc vannošanās vai dienas laikā var palīdzēt. Jāizvairās no sausējošām ziepēm. Dermatologs Jums ieteiks produktus.

• Kortikosteroīdi

Aplicējot uz ādas kortikosteroīdus, tie nomierina un noņem ādas niezi. Tā kā tiem ir iespējamas blakus parādības, tos nedrīkst lietot pārāk bieži, biezā kārtā un lielos ādas laukumos. Par to lietošanu jākonsultējas ar dermatologu. Šīs grupas medikamentu lietošanai jābūt stingrā ārsta kontrolē.

• Antihistamīni

Šie medikamenti var tikt nozīmēti pie izteiktas niezes. Pastāvīga nieze var izraisīt miega traucējumus. Nomierinošā antihistamīnu iedarbība palīdz pacientiem gulēt.

• Mitrie apliekamie

Tas ietver sevī bojāto ādas rajonu aplikšanu ar siltu, mitru drānu. Tas palīdz ādai labāk uzsūkt medikamentus un palikt mitrai. Dermatologs Jums var palīdzēt izvēlēties nepieciešamos apliekamos.

Terapija no dermatologa:

• Kalcineirīna inhibitori

Tas ir aplicējams medikaments uz ādas, lai mazinātu iekaisumu un citus simptomus. Lietošana ir iespējama ilgu laiku.

• Antibiotiķi

Ja papildus AD attīstās infekcija, ir nepieciešams aplicēt vai sistēmiski uzņemt antibakteriālos līdzekļus.

• Fototerapija

Gaismas terapija, kas var būt pievienota ārstēšanas plānam, lai pastiprinātu iedarbību.

• Sistēmiskie imūnmodulējošie medikamenti

Ja pacients neatbild uz citām ārstēšanām, dermatologs var apsvērt šo iespēju. Šie ir ļoti stipri medikamenti ar noteiktiem riskiem un ieguvumiem, ko vajag apsvērt.

Kāpēc jaapmeklē dermatologs?

Kad bērnam parādās AD, vecāki ir apjukuši, ko ar to darīt un kāds būtu risinājums. Dermatologs ir ārsts, kas specializējas tieši ādas ārstēšanā.

Dermatologs var izveidot ārstēšanas plānu, lai ārstētu Jūsu bērnu. Pieturēšanās pie šī plāna var palīdzēt izvairīties no uzliesmojumiem un pasliktināšanās. Dermatologs var dot padomus, kā pareizi kopt šādu ādu.