![](https://dermatologs.lv/getimage/articles/w-677-317/ad0a668427c375ce62fd09c6562a8901.jpg)
Brīdinājums – saules keratoze
TEKSTS: INDRA OZOLIŅAKaut gan bieži sūkstamies, ka Latvijā pietrūkst saules gaismas, diemžēl tā izraisa bīstamas un pat dzīvību apdraudošas slimības, piemēram, plaši izplatīto saules jeb aktīnisko keratozi, kas mēdz pārvērsties plakanšūnu vēzī. Ja tā jau atklāta, vai iespējams nepieļaut tās pārvēršanos audzējā?
Saules jeb aktīniskā keratoze ir ādas bojājumi ilgstoši saulei pakļautās ķermeņa vietās, ko izraisījis tās ultravioletais starojums. Kā stāsta ”Derma Clinic Riga” rezidente dermatovenereloģijā Zane Stāmere, to iedala trīs stadijās. Pirmajā pārmaiņas bieži vien pat nevar pamanīt, taču, slidinot roku pār ādas bojātajām vietām, tā jūtama raupja kā smilšpapīrs vai skatoties spogulī redz viegli sārtu vai brūnu plankumu. Otrajā stadijā parādās nedaudz intensīvāk sārts vai brūns sauss un graudains plankums, bet trešajā izveidojas krevelēm līdzīgas zvīņas, pārragojušos šūnu kārtiņa, kura pēc nokasīšanas atjaunojas no jauna. Šī stadija jau liecina par robežšķirtni starp plakanšūnu vēzi, kas ir ļaundabīgs ādas audzējs.
Lai izsargātos no aktīniskās keratozes, svarīgi regulāri lietot aizsarglīdzekli pret saules ultravioleto starojumu, ik pēc divām stundām to atjaunojot. Turklāt vajadzētu ņemt vērā, ka dienas laikā uzņemt ultravioleto starojumu drīkst ne ilgāk kā 30 minūtes. Ilgstoša uzturēšanās saulē laika gaitā rada ādas bojājumu attīstību. Bieži vien pēc 40 gadu vecuma var sākt izpausties ar nepareizu ādas pārragošanos, tādējādi attīstoties aktīniskajām keratozēm. Slimības izplatība pieaug līdz ar nodzīvotajiem gadiem.
Agrāk nekā pārējiem aktīniskā keratoze mēdz attīstīties profesiju pārstāvjiem, kuri strādā atklātā saulē, piemēram, celtniekiem, lauksaimniekiem, dārzniekiem, zvejniekiem, ceļu būvētājiem, ielu pārdevējiem, kā arī tiem, kuru hobijs ir saistīts ar uzturēšanos saulē.
Protams, audzējs neattīstās visiem, kuriem ir aktīniskā keratoze, tomēr jārēķinās, ka ādas bojājumam piemīt tendence progresēt un kļūt ļaundabīgam. Ja imūnā sistēma ir novājināta, dažkārt slimība progresē strauji, sevišķi tiem, kas visu mūžu strādājuši saulē un kuriem saules keratoze skārusi vairākus ādas laukumus.
Parasti šo slimību pamana tās otrajā stadijā, kad parādās sārts pleķītis, kurš nepāriet vairāku mēnešu laikā. Vispirms ir tikai viens bojājuma laukums, bet nereti vēlāk sarodas vairāki. Visbiežāk tie ir saules skartajās vietās: uz sejas, kakls, dekoltē, ausis, mugura un roku virsējām virsmām, vīriešiem skalps (kam ģenētiska nosliece uz plikpaurību).
Saules keratoze ārstēšanai padodas viegli, taču – jo lielāks ādas laukums skarts, jo terapija ir sarežģītāka un nepatīkamāka. Ja ir tikai viens bojājums, visbiežāk izmanto šķidro slāpekli, iznīcinot bojātās šūnas ar saldēšanas palīdzību. Audzēja attīstības process tādējādi tiek apturēts, taču aktīniskās keratozes simptomi ir brīdinājums, ka āda dzīves laikā uzkrājusi pārāk daudz saules ultravioletā starojuma un bojājumi var parādīties arī citās ķermeņa vietās.
Ja skarts plašs laukums, piemēram, visa piere, vaigi vai deguns, izmanto lokālus medikamentus, piemēram, imikvimodu, diklofenaka gēlu, fluoruracila krēmu, vai citus kursa veidā. Imūnstimulējošās ziedes izraisa iekaisumu, iznīcinot bojātās šūnas, kuras ar acīm nav iespējams saskatīt. Pacienti parasti nobīstas, jo ārstēšanas laikā parādās izteikta ādas reakcija ar spilgtiem izsitumiem un krevelēm. Toties to iedarbība ir efektīva, aktīniskās keratozes mazinās līdz pat 82% 12 nedēļu laikā.
Saules keratozi var ārstēt arī ar fotodinamisko terapiju, kurā tiek izmantotas fotosensibilizējošas vielas (lokālas vai sistēmiskas) un pēc tam pakļaujot ādu īpašam ultravioletā starojuma veidam.
Visbeidzot ir arī pielietojamas ķirurģiskas ārstēšanas metodes.
Uzziņa
Ādas plakanšūnu vēzis izpaužas ar sārtiem, norobežotiem virs ādas paceltiem izsitumiem ar krevelēm vai zvīņām, kuras bieži pat pēc niecīgas traumas nokrīt, atklājot asiņojošu virsmu. Savlaicīgi diagnosticējot plakanšūnu vēzi, kura priekšvēstnesis ir saules keratoze, pastāv labas izredzes izārstēties. Diemžēl tas var radīt arī sarežģījumus, jo šūnas bieži sāk izplatīties ādas dziļākajos slāņos, radot dziļus izčūlojumus, un var sākt arī metastazēties – izplatīties citos orgānos.