Aktīniskās keratozes
Aktīniskās keratozes ir bieži sastopami ādas veidojumi. Patiesībā šie veidojumi ir tik bieži sastopami, ka to ārstēšana ir viens no biežākajiem iemesliem, kādēļ cilvēki griežas pie dermatologa. Aktīniskās keratozes dēvē arī par “saules keratozēm”, jo tās izraisa saulē pavadītie gadi.Aktīniskās keratozes uzskata par pirmsvēža veidojumiem. Neārstējot tās var pārveidoties par plakanšūnu karcinomu.
Gluži kā ādas audzēji aktīniskās keratozes attīstās, kad ultravioletais starojums bojā ādas šūnas. Saules un solāriju ultravioletās gaismas bojāto šūnu dēļ āda kļūst raupja un zvīņaina. Ja šūnas turpina mainīties, aktīniskās keratozes var attīstīties par ādas audzēju.
Kā aktīniskās keratozes izskatās?
Lielāko daļu aktīnisko keratožu raksturo sausums, zvīņošanās un raupja virsma. Tomēr ne visas aktīniskās keratozes izskatās vienādi. Dažas ir ādas krāsas un vieglāk sataustāmas nekā saskatāmas. Šīs aktīniskās keratozes bieži ir jūtamas kā smilšpapīrs, var atrasties grupās un klāt plašus ādas rajonus. Citas aktīniskās keratozes izskatās kā sārti veidojumi, biezi sarkani zvīņaini pleķi vai ar kreveli pārklāti veidojumi ar variablu krāsu - no sarkanas līdz brūnai vai dzeltenmelnai. Aktīnisko keratožu izmērs var variēt no kniepadatas galviņas lieluma līdz vairākiem centimetriem.
Dažkārt aktīniskās keratozes strauji aug augšup un ir redzams veidojums, kas atgādina dzīvnieka ragu. Kad tas notiek, aktīniskās keratozes sauc par “ādas ragu”. Ragu izmēri variē no kniepadatas galviņas līdz zīmuļa dzēšgumijas lielumam. Daži ragi aug taisni, citi ieliecas. Ādas ragi bieži veidojas uz vīriešu ausīm.
Aktīniskās keratozes bieži šķietami izzūd uz pāris nedēļām, tad atgriežas. Tas parāda ārstēšanas nozīmīgumu. Neārstējot bojātās šūnas var turpināt augt un var attīstīties ādas audzējs.
Kam attīstās aktīniskās keratozes?
Lielāks risks aktīnisko keratožu attīstībai ir gaišas ādas krāsas cilvēkiem. Arī cilvēkiem, kam ir viena vai vairākas no sekojošajām pazīmēm:
- Blonda vai ruda matu krāsa
- Zilas, zaļas vai gaiši brūnas acis
- Āda, kurā bieži veidojas vasaras raibumi un kas saulē apdeg
- Vecums virs 40 gadiem
Cilvēkiem, kuriem ir bijusi ļoti liela pakļautība saules starojumam aktīniskās keratozes var veidoties pirms 40 gadu vecuma. Solāriju apmeklēšana arī paaugstina aktīnisko keratožu attīstības risku.
Kur uz ķermeņa veidojas aktīniskās keratozes?
Aktīniskās keratozes parasti attīstās tajos ādas rajonos, kas saņem vislielāko saules daudzumu, tai skaitā:
- Seja, piere un skalps, īpaši, ja to neklāj mati
- Ausis
- Kakls un krūšu kurvja augšējā daļa
- Mugura
- Rokas
- Apakšstilbi, sevišķi sievietēm
Aktīniskās keratozes bieži attīstās arī uz vai tuvu lūpām. Aktīniskās keratozes uz lūpas ir zināmas kā “aktīniskais heilīts” un izskatās kā zvīņains laukums uz sausas, bieži sasprēgājušas lūpas. Lūpas daļa ar aktīnisko heilītu parasti izskatās balta vai pelēka.
Kā dermatologi ārstē aktīniskās keratozes?
Aktīnisko keratožu ārstēšanā dermatologs var pielietot kādu no vairākām ārstēšanas metodēm. Dermatologam pieejamās ārstēšanas metodes ir:
Krioterapija
Šī ir visbiežāk pielietotā ārstēšanas metode aktīnisko keratožu gadījumā. Tās laikā aktīniskā keratoze tiek sasaldēta, kas izraisa ādas nolobīšanos. Ārstētajam rajonam sadzīstot veidojas jauna vesela āda.
Fotodinamiskā terapija
Šī ārstēšanas metode ietver gaismas jutīgu vielu aplicēšanu uz ādas. Šo ādas rajonu ar gaismas jutīgo vielu pakļaujot speciālai gaismai rodas aktīnisko keratožu bojā eja.
Ķīmiskais pīlings
Ķīmisks šķīdums tiek uzklāts uz aktīniskās keratozes, lai panāktu tās nolobīšanos.
Lāzerterapija
Arī lāzerus var izmantot, lai likvidētu aktīniskās keratozes.
Kiretāža
Šīs ārstēšanas metodes laikā dermatologs uzmanīgi noņem redzamās aktīniskās keratozes ar instrumentu, ko sauc par kireti. Pēc kiretāžas dermatologs var izmantot elektroķirurģiju, lai noņemtu vairāk bojāto audu. Elektroķirurģija piededzina ādu. Jauna veselāka āda izveidosies tās vietā.
Dažas ārstēšanas iespējas ir recepšu medikamentu izmantošana, ko pacienti paši uzklāj uz savas ādas. Ja Jums ir izrakstīts kāds no sekojošajiem medikamentiem Jūs to mājās uzklāsiet atbilstoši dermatologa norādēm:
Ādas ķīmijterapija
5-fluoruracilu saturošs krēms cīnās pret audzējiem un to lieto, lai izārstētu aktīniskās keratozes.
Ādas imūnterapija
Imikvimoda krēms un ingenola mebutāta gels ir medikamenti, kas strādā kopā ar cilvēka imūno sistēmu, lai izārstētu aktīniskās keratozes.
Lokālie nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi
Nātrija diklofenaka gēls ir medikaments, ko lieto aktīnisko keratožu ārstēšanā.
Joprojām turpinās pētījumi par aktīniskajām keratozēm un jaunu ārstēšanas metožu izstrāde. Nav viena universāla ārstēšanas metode, kas līdzētu visām aktīniskajām keratozēm visiem indivīdiem.
Kā es varu novērst aktīnisko keratožu attīstību?
Savas ādas pasargāšana no saules un citiem ultravioletās gaismas avotiem, kā solāriji, ir ļoti būtiska. Tas palīdz novērst jaunu aktīnisko keratožu attīstību un samazina atkārtotu aktīnisko keratožu risku pēc ārstēšanas. Lai pasargātu savu ādu:
Meklējiet ēnu, kad tas ir nepieciešams, atceroties, ka spēcīgākie saules stari ir no pulksten 10:00 līdz 14:00.
Valkājiet aizsargājošu apģērbu, kā, piemēram, kreklu ar garām rokām, bikses, cepuri ar platām malām un saules brilles, kad iespējams.
Izmantojiet plaša spektra saules aizsarglīdzekļus (aizsardzība pret UVA un UVB starojumu) ar SPF lielāku par 30, kas nodrošina arī ūdens aizsardzību. Saules aizsarglīdzekļi ir jāuzklāj uz visas saulei pakļautās ādas, kā sejas, ausīm un plaukstām.
Atkārtoti uzlieciet saules aizsargkrēmu ik pēc 2 stundām, pēc peldēšanas vai svīšanas pat apmākušās dienās.
Neapmeklējiet solārijus. Solāriji un saules lampas izdala ultravioletos starus, kas var būt spēcīgāki par saules stariem.
Regulāri pārbaudiet savu ādu. Nekavējoties kontaktējieties ar savu dermatologu, ja pamanāt ādas veidojumu, kas
- Ir sācis niezēt vai asiņot
- Kļūst pamanāmi lielāks un dziļāks
- Saglabājas pēc ārstēšanas
- Maina izmēru, formu vai krāsu