Seborejiskais dermatīts

Seborejiskais dermatīts ir hroniska, recidivējoša ādas slimība, kas raksturojas ar ādas apsārtumu, zvīņošanos, niezošiem izsitumiem uz skalpa, uzacīm, ausīs, nazolabiālās krokās un uz krūšu kurvja. Seborejiskais dermatīts var ilgt vairākus gadus. Terapija ir nepieciešama seborejiskā dermatīta kontrolei, bet dažiem cilvēkiem tā var pāriet arī bez terapijas.

Kurš saslimt ar seborejisko dermatītu?

Seborejiskais dermatīts ir sastopams visās vecuma grupās. Biežāk slimo zīdaiņi un pieaugušie, vīrieši biežāk kā sievietes.

Zīdaiņiem biežāk parādās uz skalpa, kur redzami taukaini ādas plankumi ar zvīņošanos, tautas valodā saucamā ‘’piena krevele’’. Tā ir nekaitīga un nav lipīga. Piena krevele bieži vien pazūd pēc pāris mēnešiem. Dažiem zīdaiņiem seborejiskais dermatīts var parādīties arī uz citām ķermeņa vietām. Vecāki bieži vien to sajauc par autiņu dermatītu.

Pieaugušajiem seborejiskais dermatīts dzīves laikā var parādīties un pazust. Uzliesmojumi parasti ir aukstā un sausā ziemā vai emocionālā stresa brīžos.

Seborejisko dermatītu biežāk novēro cilvēkiem:

• kuru ģimenes locekļiem ir bijis seborejiskais dermatīts;


• kuriem ir taukaina āda un mati;


• kas slimo ar Parkinsona slimību vai HIV/AIDS.

Kur uz ķermeņa sastopams seborejiskais dermatīts?

Biežāk to novēro uz skalpa, nazolabiālās rievās, ap muti, uzacīs, starp uzacu rajonā, ausīs, palastiņos un krūšu kurvja vidusdaļā. Var skart arī nabas rajonu, sēžamvietu, paduses, krūšu un cirkšņu rajonu.

Kādi ir cēloņi seborejiskam dermatītam?

Tiek uzskatīts, ka seborejisko dermatītu veicina ādas sēnīte, kas pārtiek no taukiem. Ādas tauku pārpalikumus kalpo kā barotne sēnītes augšanai un uzturēšanai. Sēnītes tipiskās parādības ir iekaisums (apsārtums un tūska) un zvīņošanās. Sēnīte ir sastopama katram cilvēkam uz ādas un pieder pie normālās mikrofloras, bet tikai dažiem tā ierosina seborejskā dermatīta raksturīgos izsitumus.

Kā iespējams diagnosticēt seborejisko dermatītu?

Seborejisko dermatītu iespējams diagnosticēt apskatot kā izskatās bojātie ādas rajoni un kur tie ir lokalizēti uz ķermeņa. Ja Jums ir hronisks seborejiskais dermatīts, kurš nereaģē uz terapiju, Jums jāveic laboratorijas testi, lai izslēgtu citu ādas slimību. Tas var ietver ādas biopsiju, kuras laikā Jūsu dermatologs paņems mazu ādas gabaliņu no bojātajiem ādas rajoniem un diagnoze tiks precizēta ar mikroskopa palīdzību.

Kā ārstē seborejisko dermatītu?

Nav neviena ārstēšanas medikamenta, kas pilnībā izārstētu seborejisko dermatītu. Ārstēšana samazina un likvidē ādas izsitumus. Dermatologi var ieteikt Jums ļoti daudz medikamentus, kas palīdzēs kontrolēt seborejisko dermatītu, kā arī izvēlēties Jums piemērotākos līdzekļus.

Zīdaiņiem ‘’piena kreveles’’ ārstēšanai piemērotākie būs maigi šampūni. Vecāki var izmantot lokālos līdzekļus uz bojātās zīdaiņu ādas, ko izrakstījuši Jūsu dermatologi. Autiņu rajonos seborejiskais dermatīts pāriet bez ārstēšanas.

Ja tiek skarta skalpa daļa pieaugušajiem ar seborejisko dermatītu, tad ir nepieciešami piemēroti šampūni, piemēram, pretblaugznu. Jūsu dermatologs var izrakstīt lokāli lietojamus kortikosteroīdus vai pret sēņu līdzekļus vai to kombinācijas. Ilgstoši lietojot lokāli kortikosteroīdus var novērot blakusparādības, tāpēc tie jālieto tik ilgi, cik Jūsu dermatologs Jums nozīmē.

Ir arī iekšķīgi lietojamie pret sēņu medikamenti, ko Jums var izrakstīt Jūsu dermatologs. Seborejiskā dermatīta ārstēšanā var lietot arī lokāli lietojamos imūnsistēmas modificējošos krēmus.

Jums ir jāatceras, ka arī ar atbilstošu ārstēšanu seborejiskais dermatīts var atgriezties. Tieši tāpēc Jūsu dermatologs Jums izrakstīt atbilstošus medikamentus, lai saglabātu Jūsu ādu tīru un samazinātu paasinājumus.