Aktīniskās keratozes
Kas ir aktīniskās keratozes?
Aktīniskās keratozes (AK) (no grieķu.val.aktis = saule, kera = rags) ir saules izraisīti ādas bojājumi, galvenokārt saulei pakļautās vietās – uz sejas, ausīm, plaukstu mugurējo virsmu, vīriešiem uz kaila skalpa. Termins ‘Keratoze’ attiecināms uz sabiezējumu. Pastāv mazs risks, ka esošie bojājumi progresē ādas audzējā, ko dēvē par ādas plakanšūnu karcinomu. Aktīniskās keratozes nav lipīgas.
Kas izraisa aktīniskās keratozes?
Tās izraisa saules kumulatīvā iedarbība ādā vairāku gadu (pat desmitu) garumā – sauļojoties, apmeklējot solāriju vai nodarbojoties ar saviem hobijiem āra apstākļos, tādēļ tās biežāk sastop cilvēkiem gados. Cilvēkiem ar gaišu ādas fototipu - ar gaišu ādu, zilām acīm un rudiem vai blondiem matiem, kas viegli apdeg aktīniskās keratozes novēro biežāk.
Aktīniskās keratozes netiek pārmantotas.
Kādi ir simptomi aktīnisko keratožu gadījumā un kā tās atpazīt?
-
Sākotnējās izmaiņas ir grūtāk pamanāmas, bet vieglāk sajūtamas. Āda vietām šķiet raupjāka, kā smilšpapīrs un ar nelielu zvīņu.
-
Dažkārt var būt neliela nieze, jūtīgums.
-
Izmēri var sasniegt 1-2 cm. Tās var būt ādas krāsā, rozā, vai sarkanīgi-brūnganas.
-
Apkārt novēro saules bojātu ādu – ar pigmentiem, krunkām.
-
Piepacelts, mezglveidīgs bojājums vai asiņošana aktīniskās keratozes vietā var būt agrīnas ādas plakanšūnu karcinomas pazīmes.
Vai aktīniskās keratozes var izārstēt?
Jā, bet uz saules bojātas ādas tās var parādīties citur.
Kā ārstē aktīniskās keratozes?
Ļoti svarīgi ir ierobežot turpmāku saules ietekmi uz ādu (lietojot cepures, drēbes ar garām piedurknēm un starām, lietot saules aizsargkrēmu ar augstu SPF (50+)). Aktīniskās keratozes pašas nepāriet.
Biežāk lietotās ārstēšanas metodes:
-
Kriodestrukcija (saldēšana ar šķidro slāpekli) – metode, ko lieto atsevišķu AK ārstēšanai.
-
Lokāli aplicējami ārstnieciskie krēms, kura sastāvā ir imikvimods – viela, kas rada vietēju iekaisuma reakciju. Pielietojot šādu krēmu tiek veikt tā saucamā vēža lauka ārstēšana. Ar šo metodi tiek ārstēta arī aisberga neredzamā daļa – elementi, kas dotajā brīdī nav redzami, bet ar laiku parādīsies ādas virsmā, ja netiks veikta ārstēšana.
-
Ķirurģisku ekscīzija (izgriešana) – samērā reti lietot metode AK gadījumā. To pielieto gadījumos, ja nepieciešams laboratorisks diagnozes apstiprinājums.
Profilaktiskie pasākumi:
-
Neatrasties saulē, kad ir visintensīvākais UV starojums (no plkst.11 līdz 16) vai atrasties ēnā – zem kokiem, saulessarga utt.
-
Lietot plaša spektra (aizsargā pret UVB+UVA stariem), ūdens izturīgus saules aizsargkrēmus ar augstu SPF (50+). Arī tad, ja laiks tiek pavadīts ēnā, ieteicams lietot saules aizsargkrēmu, jo daļa UV starojuma atstarojas, piemēram, no ūdens un smiltīm.
-
Nēsāt atbilstošas drēbes, kas pasargā no saules – kreklus ar garām piedurknēm, bikses ar garām starām, galvā cepuri ar platām malām un saulesbrilles.
-
Veikt regulāru ādas veidojumu pārbaudi – pašizmeklēšanos mājas apstākļos un apmeklēt dermatologu, ja tiek novērotas kādas ādas izmaiņas.