Saules apdegums
Kas ir saules apdegums?
Saules apdegums ir akūta vai vēlīna pārejoša ādas iekaisuma atbildes reakcija uz pārmērīgu ultravioletā (UV) starojuma iedarbību dabiskās saules gaismas vai solāriju ietekmē. Gan UV-B, gan UV-A stari var radīt ādas apdegumu, taču viļņa garumi, kas atbilst UV-B stariem visbiežāk izraisa āda apsārtumu jeb ādas apdegumu. Saules apdegumu var iegūt arī mākoņainās dienās, jo UV starojums iet cauri mākoņiem.
Ādas apdegums ir pašlimitējošs ādas sāvoklis. Akūtie simptomi pāriet trīs līdz septiņu dienu laikā. Taču nedrīkst aizmirst, ka ādas apdegumi ir viens no riska faktoriem melanomas un citu nemelanomas audzēju – bazālo šūnu karcinomas un plakanšūnu karcinomas attīstībai dzīves laikā.
Kas ir UV indekss?
UV Indekss (UVI) ir starptautiska, zinātniska saules izdalītā ultravioletā starojuma vērtību mērījumu skala. To izmanto, lai aprakstītu saules intensitāti konkrētā vietā un laikā. Indeksa vērtību intervāls ir no 1 līdz 11 - jo augstāka vērtība, jo lielāks ādas bojājumu risks. Sākot no UVI 3 ir nepieciešama ādas aizsardzība no saules, savukārt no UVI 11 nepieciešams izvairīties no tiešiem saules stariem laikā no 11 līdz 16, lietot saules aizsargkrēmu un aizsargājošu apģērbu, cepuri un saulesbrilles un vēlams uzturēties ēnā.
Kādēļ izvairīties no saules apdeguma?
Atkārtoti ādas apdegumi palielina iespēju iegūt dažādas problēmas:
-
Ādas vēzi. Ir vairāk ļaundabīgi ādas audzēji. Visbiežāk sastopamais – bazālo šūnu karcinoma jeb bazalioma ir samērā vienkārši ārstējams, taču ādas apdegumi ievērojami palielina risku iegūt melanomu.
-
Krunkas un citas ādas izmaiņas. Cilvēkiem, kuri pavada daudz laika saulē, ādas krunkas ir daudz izteiktākas.
-
Acu problēmas – katarakta.
Kādi ir simptomi saules apdeguma gadījumā?
Atšķirībā no cita veida ādas apdegumiem, saules apdeguma izraisītie simptomi (apsārtums) sāk parādīties trīs līdz piecas stundas pēc atrašanās saules staros. Āda kļūst sārta un karstāka, var būt sāpīga pieskaroties, nopietnākos gadījumos – var parādīties tūska un pūšļi, kā arī temperatūra. Saules apdeguma izraisītais ādas bojājums rada iedegumu. Apsārtums ir izteiktākais 12 līdz 24 stundas pēc atrašanās saules un ievērojami mazinās pēc 72 stundām. Ādas lobīšanās sākas 4-7 dienas pēc saules apdeguma.
Ko darīt, lai neiegūtu saules apdegumu?
-
Neatrasties saulē, kad ir visintensīvākais UV starojums (no plkst.11 līdz 16)
-
Atrasties ēnā – zem kokiem, saulessarga utt. Arī tad, ja laiks tiek pavadīts ēnā, ieteicams lietot saules aizsargkrēmu, jo daļa UV starojuma atstarojas, piemēram, no ūdens.
-
Nēsāt atbilstošas drēbes, kas pasargā no saules – kreklus ar garām piedurknēm, bikses ar garām starām, galvā cepuri ar platām malām un saulesbrilles.
-
Lietot plaša spektra, ūdens izturīgus saules aizsargkrēmus. Uzklāt tos 15-30 min pirms došanās laukā.
Ko darīt saules apdeguma gadījumā?
-
Klāj uz ādas mitras, vēsas dvieļu kompreses uz 10 – 15 minūtēm. Atkārto to vairākas reizes dienā. Tas palīdzēs izvadīt no ādas karstumu un mazinās diskomfortu. Var iet vēsā dušā vai vannā. Pēc tās viegli nosusini ādu un uzklāj mitrinošu krēmu.
-
Lieto ādas mitrinātājus, kuru sastāvā ir alveja (Aloe vera).
-
Sāpju mazināšanai iekšķīgi iespējams lietot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, ibuprofēnu (pieaugušajiem 400 – 800 mg, 3-4 reizes dienā) vai lokāli Diclofenac gēlu.
-
Uzņem papildus šķidrumu, lai pasargātu sevi no dehidratācijas.
-
Ja uz ādas veidojas pūslīši, pats tos neplēs. Tie pasargā ādu no infekcijas pievienošanās.
-
Sargā ādu no saules stariem, kamēr āda dzīst. Ģērbj drēbes ar garām piedurknēm un starām.
Ja iegūts smags saules apdegums ar pūšļiem un sistēmiskiem simptomiem, piemēram, drudzi, galvassāpēm, vemšanu, dehidratāciju ir nepieciešama nepieciešama zinošu mediķu palīdzība. Būtiski nodrošināt šķidruma aizvietošanu un adevkātu ādas apkopi. Dažkārt tiek nozīmēti lokāli lietojami antibakteriāli līdzekļi vai līdzekļi, kas satur antibiotiku, lai novērstu infekcijas pievienošanos.