Seborejiskais dermatīts pieaugušajiem
Kas ir seborejiskais dermatīts?
Seborejiskais dermatīts ir bieži sastopama hroniska ādas slimība, kuru pilnībā izārstēt nav iespējams. Blaugznas, kas ir seborejiskā dermatīta viegla izpausme, ir sastopamas teju pusei pieaugušo. Lai arī tā nav dzīvību apdraudoša vai lipīga ādas slimība, tā ievērojami ietekmē pacienta dzīves kvalitāti un emocionālo labsajūtu. Tulkojumā ‘dermatīts’ ir ādas iekaisums, ‘seborejiskais’ – nozīmē, ka ādas iekaisums skar tās zonas, kur ir aktīvāka tauku dziedzeru darbību un izteiktāka seboreja.
Kas izraisa seborejisko dermatītu?
Joprojām tiek diskutēts pa to, kas īsti ierosina iekaisuma attīstību. Malessezia, kas ir rauga tipa sēnīte tiek uzskatīta par galveno seborejiskā dermatīta izraisītājfaktoru, kas kombinācijā ar imunoloģiskiem traucējumiem, pastiprinātu tauku dziedzeru aktivitāti un paša cilvēku uzņēmību, ir šī ādas iekaisuma pamatā. Seborejas dermatīta paasinājumi mijas ar remisijas (miera) periodiem.
Ādas kairinātāji, kā, piemēram, dažādi mazgāšanas līdzekļi, ziepes var pasliktināt slimības norisi. Šim dermatīta veidam ir novērota sezonalitāte. Ziemā un agrā pavasarī, kad ir zems mitruma līmenis un zema temperatūra, raksturīgi simptomu paasinājumi. Savukārt vasarā vērojams uzlabojums. Taču seborejas dermatītam nav saistības ar diētas paradumiem.
Kādi ir simptomi seborejiskā dermatīta gadījumā un kā to atpazīt?
Seborejiskais dermatīts tipiskos gadījumos skar seju (rievas ap degunu, zonu apkārt mutei, pieri, uzacis, pieres daļu starp acīm), apvidu aiz ausīm un ārējo auss eju, kā arī galvas mataino daļu, var būt arī uz citām ķermeņa daļām – uz krūtīm, uz muguras starp lāpstiņām. Raksturīgi:
-
Galvas matainā daļā – sākot no vieglām blaugznas līdz izteiktam apsārtumam ar izteiktām dzeltenīgām, taukainām zvīņām;
-
Uz sejas – apsārtums ar baltām vai dzeltenīgām taukainām zvīņām;
-
Uz krūšukurvja – labi norobežoti apaļas formas sārti-rozā laukumi ar vieglu ādas lobīšanos.
Vai seborejisko dermatītu var izārstēt?
Tā ir hroniska ādas slimība, kuru pilnībā izārstēt nav iespējams. Ārstēšanas pamatā ir simptomu mazināšana (sevišķi ādas lobīšanās). Diemžēl, pārtraucot to, simptomi parasti atgriežas. Ārstēšana parasti ir ilgstoša, lai gan dažkārt ir iespējams to īslaicīgi pārtraukt. Terapijas izvēle ir atkarīga no tā, kura ķermeņa daļa ir skarta un cik izteikti ir simptomi.
Kā ārstē seborejisko dermatītu?
Galvas matainajai daļai izmanto ārstnieciskos pretblaugznu šampūnus, kuru sastāvā ir tādas aktīvās vielas kā cinka piritions, ketokonazols, piroktona olamīns vai selēna sulfīds. Uz biezākām zvīņām pirms tam var uzklāt ādu mīkstinošus preparātus, kas satur kokosriekstu eļļu vai salicilskābi, tstājot tos uz vairākām stundām vai pat uz nakti.
Uz citām ķermeņa daļām efektīvi palīdz ilgstoši lietojami krēmi vai ziedes, kuru sastāvā ir klotrimzols, mikonazols un nistatīns. Reizēm īslaicīgi tiek nozīmēti viegli kortikosteroīdus saturoši līdzekļi, lai mazinātu iekaisuma aktivitāti. Šampūnu, kas satur ketokonazolu, var izmantot arī visa ķermeņa mazgāšanai.
Ieteikumi seborejiskā dermatīta gadījumā:
Pareizi lietot ārstnieciskos šampūnus:
-
Paasinājumu gadījumā lietot tos vismaz 2-3 reizes nedēļā, paturot putas matos 5 minūtes;
-
Ārstnieciskie šampūni padara matus sausus, tādēļ tos ieteicams iemasēt tieši galvas ādā un pārējos matus, ja vien tas ir iespējams, mazgāt ar parastu šampūnu un pēc tā lietot kondicionieri;
-
Arī tad, ja kādā periodā simptomu nav – turpināt lietot ārstniecisko šampūnu 1 reizi nedēļā, lai novērstu simptomu parādīšanos.