Kairinājuma kontaktdermatīts
Kas ir kairinājuma kontaktdermatīts?
Kairinājuma kontaktdermatīts ir ādas iekaisums, kas var rasties pēc saskares ar ķīmisku vielu vai fizisku kairinātāju.Dažkārt kontaktdermatītu dēvē arī par kontaktekzēmu.
Kas izraisa kairinājuma kontaktdermatītu?
Kairinājuma kontaktdermatīts var attīstīties jebkuram cilvēkam neatkarīgi no specifiskās reaktivitātes. Ādai esot saskarē ar kairinātājiem, piemēram, ādas tīrīšanas līdzekļiem, mazgāšanas līdzekļiem, šķīdinātājiem, skābēm un sārmiem, eļļām, var rasties ādas izmaiņas. Simptomi var parādīties, kairinātājiem esot ilgstošā kontaktā ar ādu vai lietojot tos kā paredzēts. Faktori, kas nosaka kairinājuma kontaktdermatīta rašanos, ir kairinošās substances daudzums un koncentrācija. Kairinājuma kontaktdermatīts var rasties teju uzreiz pēc īslaicīga kontakta ar izteikti kairinošu vielu vai pēc atkārtota kontakta ar mazāk koncentrētām vielām. Kairinājuma kontaktdermatīts var rasties par no ūdens, ļoti biežas roku mazgāšanas rezultātā, un to biežāk novēro medicīnas māsām, frizieriem, bārmeņiem, pavāriem.
Autiņu dermatīts zīdaiņiem arī ir kairinājuma kontaktdermatīts.
Kādi ir simptomi kairinājuma kontaktdermatīta gadījumā un kā to atpazīt?
-
Visbiežāk tiek skartas plaukstas, bet var parādīties jebkurā ķermeņa vietām;
-
Nieze (var būt dažādas intensitātes) vai dedzināšanas sajūta;
-
Apsārtusi, jūtīga, vietām jēla āda;
-
Sāpīgas plaisas;
-
Ūdeņaini pūslīši;
-
Ādas sausums;
-
Ādas bojājums ir tikai tur, kur bijusi saskare ar kairinošu vielu.
Kā diagnosticē kairinājuma kontaktdermatītu?
Visbiežāk diagnoze tiek uzstādīta veicot ādas apskati, rūpīgi ievācot pacienta slimības vēsturi un izslēdzot citas ādas slimības. Iespējams veikt ādas aplikācijas testu (PATCH testu), lai izslēgtu alerģisku kontaktdermatītu.
Kā ārstē kairinājuma kontaktdermatītu?
Obligāta ārstēšanas sastāvdaļa ir kairinājuma kontaktdermatīta ierosinātās vielas identificēšana un izvairīšanās no tās.
Akūtu dermatītu gadījumā, ja ir izteikta mistrošanās sākumā izmanto mitrus un vēsus kompreses, piemēram, ar alumīnija acetātu. Ja mitrošanās nav, iekaisuma un simptomu mazināšanai galvenokārt lieto ārīgi (lokāli) aplicējamus kortikosteroīdus saturošus krēmus vai ziedes. Ilgstoši iespējams lietot lokālus imūnmodulatorus (kalcineirīna inhibitorus – takrolimu, pimekrolimu), kas ir alternatīva kortikosteroīdus saturošiem līdzekļiem. Atsevišķos gadījumos, ja pievienojas infekcija, nozīmē arī lokāli lietojamu antibiotiķi. Niezes gadījumā izmanto iekšķīgi lietojamus antihistamīnus.
Ieteikumi kairinājuma kontaktdermatīta gadījumā:
-
Pārtraukt saskarsmi ar identificēto vielu, kas izraisa kairinājuma kontaktdermatītu;
-
Izmantot PVC cimdus ar kokvilnas oderi, ja nav iespējams izvairīties no konkrētās vielas. Lietojot gumijas cimdus, ir lielāks risks rasties alerģiskam kontaktdermatītam;
-
Rokas mazgā remdenā ūdenī, pēc tām tas saudzīgi nosusinot;
-
Izmanto ādas mitrinātājus (emolientus) vairākas reizes dienā. Emolientu lietošana uzlabo ādas aizsargbarjeru.