Psoriāze
Kas ir psoriāze?
Psoriāze jeb zvīņēde ir bieži sastopama hroniska, iekaisīga ādas slimība, kas saistīta ar ādas virsējā slāņa šūnu, kuras sauc par keratinocītiem, paātrinātu un nekontrolētu dalīšanos. Izšķir divus psoriāzes tipus:
-
1. tips – psoriāze parādās 15-30 gadu vecumā. Parasti šiem pacientiem jau ģimenē ir bijuši psoriāzes gadījumi;
-
2. tips – psoriāze attīstās pēc 40 gadu vecuma, un slimība maksimumu sasniedz 50-60 gadu vecumā. Ģimenē nav novēroti saslimšanas gadījumi ar psoriāzi.
Lai arī psoriāze var būt iedzimta un var attīstīties dzīves laikā, tā nav lipīga ādas slimība un tā neizplatās no viena cilvēka uz otru.
Psoriāzes gadījumā cilvēka imūnās sistēmas ietekmē tiek sūtīti nepareizi signāli, kas liek ādas šūnām augt pārāk ātri. Normāli šis process aizņem aptuveni mēnesi, taču psoriāzes gadījumā tas notiek mazāk nekā vienā nedēļā, kā rezultātā šūnas veidojas pastiprināti un nenobriedušās šūnas krājas ādas virspusē un nolobās.
Kas izraisa psoriāzi?
Nav pilnībā skaidrs, kādēļ vienam attīstās šī slimība, bet citam nē. Uzskata, ka ģenētika, cilvēka imūnās sistēmas darbība un apkārtējās vides iedarbība spēlē galveno lomu slimības attīstībā. Novērots, ka ir atsevišķi faktori, kas pasliktina psoriāzes gaitu un veicina slimības uzliesmojumu:
-
Ādas bojājums vai trauma – grieztas brūces, skrāpējumi un apdegumi var veicināt jaunu perēkļu veidošanos.
-
Gada aukstākajā un tumšākajā laikā, kad saules ir ļoti maz, biežāk novēro procesa pasliktināšanos. Taču ir psoriāzes forma, kas pasliktinās tieši vasaras periodā.
-
Kaitīgie ieradumi – alkohols, smēķēšana;
-
Liekais svars;
-
Stress;
-
Medikamenti. Piemēram, beta blokatori – plaši lietoti medikamenti vecāku sirds slimību ārstēšanā; litija preparāti, ko lieto psihiatrisku traucējumu ārstēšanai un pretmalārijas līdzekļi.
Kādi ir simptomi psoriāzes gadījumā?
Ir vairāki psoriāzes tipi, kas dažādi izskatās uz ādas:
-
Perēkļainā psoriāze (Psoriasis vulgaris) ir visbiežāk sastopamā forma. Tai raksturīgi apaļas vai ovālas formas perēkļi, kas ir sarkani, piepacelti, skaidrām robežām un pārklāti ar sausām plēksnēm. Plēksnes ir sudrabainas un parasti pārklāj visu sarkano plankumu, no kā tās bagātīgi atdalās. Perēkļu skaits un izmērs ir ļoti atšķirīgs. Visbiežāk perēkļi lokalizējas uz elkoņiem, ceļiem, skalpa un muguras, taču var būt jebkur uz ķermeņa ādas.
-
Pilienveida psoriāze ir visbiežāk sastopama bērnu vidū un jauniešiem. Perēkļi ir sīki un difūzi izvietoti uz visa ķermeņa ādas. Tā var attīstīties pēc streptokoku izraisīta kakla iekaisuma un pazust dažu nedēļu laikā. Daudziem cilvēkiem tā nekad neatkārtojās.
-
Pustulozā psoriāze var parādīties uz visa ķermeņa vai tikai uz plaukstām un pēdām. Elementi izskatās kā strutām pildītas pinnes.
-
Palmoplantāra psoriāze skar tikai plaukstu un pēdu ādu un var atgādināt kontaktdermatītu.
-
Nagu psoriāze biežāk ir vienlaicīgi ar kādu no psoriāzes tipiem, taču tā var skart tikai roku un kāju nagus, nekur citur neizpaužoties. Uz nagiem novēro punktveida iedobītes, krāsas izmaiņas zem naga, nagi paliek trausli, lūzt un drūp un var atdal;ities no naga gultnes. Reizēm to viegli sajaukt ar nagu sēnīšu infekciju.
Kā diagnosticē psoriāzi?
Visbiežāk diagnoze tiek uzstādīta veicot rūpīgu ādas apskati un ievācot pacienta un ģimenes slimības vēsturi. Psoriātisko artrītu galvenokārt diagnosticē reimatologs.
Vai psoriāzi var izārstēt?
Tā ir hroniska ādas slimība, kuru pilnībā izārstēt nav iespējams. Taču ārstējot to ir iespējams panākt vizuāli labu ādas stāvokli.
Kā ārstē psoriāzi?
Terapijas izvēle ir individuāli atšķirīga atkarībā no psoriāzes smaguma pakāpes.
Ārīga (lokāla) terapija ietver krēmus, ziedes, losjonus, gelus un šampūnus. Lokālu terapiju izmanto galvenokārt vieglas psoriāzes gadījumā un tās mērķis ir atbrīvot ādu uz zvīņām un mazināt zem tām esošo iekaisumu. Biežāk izmantotie lokāli aplicējamie līdzekļi:
-
Emolienti jeb ādu mitrinošie līdzekļi. Tie mīkstina ādu un mazina ādas niezi, kā arī palielina citu lokāli lietojamo medikamentu efektivitāti. Tie var būt kombinācijā ar vāju salicilskābi, kas veicinās zvīņu atlobīšanos. Emolienti jāuzklāj 30 minūtes pirms citu ārstniecisko vielu aplicēšanas.
-
Kortikosteroīdus saturoši krēmi. Atkarībā no psoriātisko elementu lokalizācijas un smaguma pakāpes tiek izvēlēts atbilstošākais preparāts.
-
D vitamīna analogi (kalciportiols). Šis medikaments tiek lietots kombinācijā ar kortikosteroīdiem.
-
Lokāli imūnmodulatori (kalcineirīna inhibitori – takrolims, pimekrolims) ir alternatīvi līdzekļi kortikosteroīdiem, lietošanai uz sejas uz citās vietās, kur ir plāna un jūtīga āda.
-
Citi līdzekļi, kuru sastāvā ir alveja, urīnviela, kapsaicīns, kas tiek izmantoti ādas mitrināšanai un niezes mazināšanai.
Galvas matainajai daļai izmanto:
-
speciālus šampūnus, kuru sastāvā ir darva.
-
Zvīņas atlobošus preparātus, kuru sastāvā ir salicilskābe un kokosriekstu eļļa. Tos klāj uz izteikti biezām zvīņām un atstāj uz pāris stundām vai nakti, pēc tam matus mazgā ar ārstniecisku šampūnu.
-
Galvas matainajai daļai piemērotus šķīdumus vai gēlus ar sastāvā esošu kortikosteroīdu vai D vitamīna analogu (kalciportiolu).
Sistēmiska terapija paredzēta vidēji smagas un smagas psoriāzes ārstēšanai:
-
Iekšķīgi lietojami medikamenti, piemēram, metotreksāts, acitretīns, ciklosporīns. Pirms tam tiek veiktas asins analīzes organisma vispārējā stāvokļa izvērtēšanai.
-
Injicējami medikamenti – bioloģiskie medikamenti – tiek izmantoti smagas psoriāzes gadījumā, ja iepriekšminētie medikamenti nav palīdzējuši.
Fototerapija, piemēram, ultravioletais starojums B (UVB) vai psoralēna terapija ar ultravioleto starojumu A (PUVA), var sniegt labus rezultātus, ja metode tiek izvēlēta atbilstošam pacientam. Ne visiem tā būs piemērota, jo var izraisīt apdegumus, kā arī palielina ādas vēža risku.
Ieteikumi psoriāzes gadījumā:
-
Rūpēties par sevi – lietojiet sabalansētu uzturu, nodarbojieties ar sportiskām aktivitātēm nesmēķējiet un minimāli lietojiet alkoholu. Vismaz 2 reizes nedēļā lietot omega-3 taukskābēm bagātus produktus (zivis – skumbriju, lasi, siļķes, sardīnes, anšovus), lietot augļus, dārzeņus, liesu gaļu, mājputnu gaļu, pupas, olas, riekstus. Izvairīties no trans taukskābēm, rafinēta cukura, ierobežot holesterīna un sāls daudzumu uzturā.
-
Kursu veidā lietot vitamīnus un pārtikas piedevas - omega-3 taukskābes; D vitamīnu, glikozamīnu un hondroitīnu.
-
Samazināt ikdienas stresa līmeni.
-
Mazgāties remdenā ūdenī un ne ilgāk kā 10-15 minūtes. Pēc tās vienmēr mitriniet ādu, lietojot emolientus. Ejot vannā, ūdenim iespējams pievienot jūras sāli, kas atvieglo ādas niezi vai tam speciāli paredzētas eļļas, kas nomierina sausu, niezošu ādu.
-
Sekot locītavu stāvoklim. Ja locītavas pietūkst un ir stīvas, īpaši no rītiem, noteikti apmeklēt savu dermatologu vai reimatologu.