Melanoma
Kas ir melanoma?
Melanoma ir ādas ļaundabīgais audzējs ar visagresīvāko dabu, kas attīstās no pigmentu veidojošām šūnām melanocītiem. Agrīni atklājot un savlaicīgi ārstējot, tai ir ļoti laba prognoze, taču tā var veidot metastāzes un izraisīt cilvēka nāvi..
Kā rodas melanoma?
Melanomas attīstībā ļoti liela nozīme ir cilvēka ģenētiskiem faktoriem un apkārtējās vides apstākļiem, galvenokārt UV stariem, īpaši būtisks ir UV starojums tieši bērnu vecumā. Ir dažādi faktori, kas palielina melanomas attīstības risku:
-
UV starojums (darbs, hobijs);
-
Saules apdegumi bērnībā un jaunībā;
-
Solārija apmeklēšana;
-
Cilvēki ar I, II ādas fototipu (gaišu un rudu matu krāsu, gaišām acīm);
-
Cilvēki, kuriem no dzimšanas ir lieli iedzimtie nevusi (dzimumzīmes);
-
Melanoma vai citi ādas audzēji dzīves laikā (bazalioma, plakanšūnu karcinoma) pašam cilvēkam;
-
Pirmsvēža ādas veidojumi;
-
Melanoma asins radiniekiem (vecāki, vecvecāki, brāļi, māsas, onkuļi, tantes). Jo tuvāka radniecības pakāpe, jo augstāks risks;
-
Imūnsupresīvie stāvokļi (autoimūnās slimības, onkoloģiskās saslimšanas, medikamentu lietošana, HIV);
-
Ģenētiskās slimības, piemēram, xeroderma pigmentosum.
Kādi ir simptomi melanomas gadījumā un kā to atpazīt?
Melanoma, agresīvākas ādas ļaundabīgais audzējs, var parādīties ļoti atšķirīgi:
-
Kā jauns punkts vai plankumiņš;
-
Kā izmaiņas uz iepriekš esoša nēvusa (dzimumzīmes)
-
Kā tumša svītra visa naga garumā (reta forma)
Patstāvīgai kontrolei iespējams izmantot ABCDE pazīmes, taču jāatceras, ka visu pazīmju klātbūtne ir raksturīga progresējošam audzējam. Melanomas gadījumā ļoti svarīga ir agrīna audzēja atpazīšana un savlaicīga ārstēšana, tādēļ jebkura jauna veidojuma parādīšanās vai iepriekš novērota veidojuma izmaiņas ir iemesls ārsta apmeklējumam.
Primāra melanoma līdz 80% gadījumu var attīstīties kā jauns veidojums pilnīgi veselā ādā vai 20% gadījumu uz iepriekšēja pigmentēta veidojuma fona – uz nēvusa (dzimumzīmes).
A (asymmetry) – asimetrija. Labdabīgam veidojumam forma parasti ir simetriska, taču tas nenozīmē, ka tai jābūt apaļai. Melanoma ir asimetrisks veidojums.
B (border) – robežas. Labdabīgam veidojumam pa perimetru robežas ir vienādas, melanomai malas neregulāras.
C (color) – krāsa. Labdabīgs veidojums parasti ir brūns, melanoma var būt daudzkrāsaina. Tumšs veidojums vienmēr nenozīmē “ļauns”.
D (diameter) – diametrs. Labdabīga veidojuma lielums nemainās vai mainās nedaudz, melanomas lielums mainās ātri.
E (evolving) – evolūcija. Labdabīgs veidojums nemainās, ļaundabīga melanoma ātri progresē.
Melanomas veidi:
-
In situ melanoma – audzēja agrīna attīstības stadija. Ļaundabīgās šūnas atrodas tikai ādas virsējā slānī (epidermā). Šajā stadijā audzējs faktiski neveido metastāzes.
-
Virspusējas izplatības melanoma – ja audzējs nav savlaicīgi diagnosticēts in situ stadijā, kādu laiku ļaundabīgās melanomas šūnas vairoties un aug paralēli ādas virsmai.
-
Nodulāra melanoma – ļaundabīgās šūnas cenšas izplatīties. Starp ādas virsējo (epidermu) un vidējo slāni (dermu) atrodas bazālā membrāna, kas novērš š’jnu izplatīšanos dermā. Kad ļaundabīgās šūnas pārrauj barjeru, melanoma kļūst par nodulāru melanomu un, nokļūstot asinsvados, veido metastāzes.
-
Lentigo maligna melanoma – īpaša melanomas forma, kas veidojas tajās ķermeņa vietās, kas pakļautas saules iedarbībai – uz sejas, krūtīm, rokām, kājām. Šī melanomas forma veidojas lēni - pat gadu desmitiem ilgi. Veidojumu parasti novēro cilvēkiem gados, kuri ilgstoši sauļojušies.
-
Amelanotiska melanoma – vizuāli izskatās kā sārts mezgliņš. Tā kā vairumam labdabīgo veidojumu ir līdzīgas pazīmes, šī melanomas forma ir visgrūtāk nosakāma.
Kā diagnosticē melanomu?
Lai diagnosticētu melanomu pirms ir nosakāmas tās ABCDE pazīmes, tiek izmantota dermatoskopija. Izmeklēšanas laikā ārsts ar speciālu aparātu izmeklē ādas veidojumus un spēj konstatēt tādas pazīmes, kas nav saskatāmas apskatot veidojumu ar neapbruņotu aci. Tāpat iespējams veikt ekscīzijas biopsiju (visa veidojuma ķirurģisku izņemšanu) un noteikt veidojuma būtību to histoloģiski izmeklējot.
Kā ārstē melanomu?
Jau dermatoskopiski iespējams prognozēt melanomas biezumu.
Melanomas pamatārstēšanas metode ir ķirurģiska audzēja ekscīziju (izgriešanu). Atkāpšanās veselajos audos ir atkarīga no veidojuma izmēra un dermatoskopiskām pazīmēm.
Ārstēšana ir daudz vienkāršāka, ja audzējs tiek atklāts agrīni, piemēram, in situ melanomas gadījumā nekādas citas aktīvas darbības, pēc tās ķirurģiskas izņemšanas, nav nepieciešamas. Ķirurģiska ārstēšana ir papildināma ar medikamentozu terapiju, īpaši tajos gadījumos, kad slimība izplatījusies limfmezglos vai ja ir augsts slimības recidīva vai metastazēšanās risks pēc citiem prognostiskiem rādītājiem.
Melanomas I un II stadija ir lokalizēta tikai ādā, bez izplatīšanās pa ķermeni. Stadijā III un IV šūnas ir izplatījušās par ķermeni.
Ja audzējs nav izgriezts pilnībā vai ir lokāli izplatīta melanoma, lieto staru terapiju.
Limfadenektomiju (limfmezglu izņemšanu) veic pacientiem ar melanomām, kas ir biezākas par 1,0 mm vai arī jebkura biezuma melanomas ar citiem agresīvas augšanas rādītājiem,
Profilaktiskie pasākumi:
-
Veikt regulāras ādas veidojumu pārbaudes, sevišķi, ja ir vairāki riska faktori.
-
Neatrasties saulē, kad ir visintensīvākais UV starojums (no plkst.11 līdz 16) vai atrasties ēnā – zem kokiem, saulessarga utt., neapmeklēt solāriju.
-
Lietot plaša spektra (aizsargā pret UVB+UVA stariem), ūdens izturīgus saules aizsargkrēmus ar lielu SPF numuru (vismaz 30). Arī tad, ja laiks tiek pavadīts ēnā, ieteicams lietot saules aizsargkrēmu, jo daļa UV starojuma atstarojas, piemēram, no ūdens un smiltīm.
-
Nēsāt atbilstošas drēbes, kas pasargā no saules – kreklus ar garām piedurknēm, bikses ar garām starām, galvā cepuri ar platām malām un saulesbrilles.